10.klases orientējas Tērvetē

Šā gada 25.septemrī 10.klases - 10A1, 10A2 un 10BK  devās uz klašu skolotāju sagatavotu orientēšanās pasākumu Tērvetē.

Par pasākuma gaitu parūpējās labākie un centīgākie skolotāji - Pēteris Ozols, Ineta Žeiere un skolotāja -Gita Ziemele-Trubača. Mums, skolēniem, atlika parūpēties tikai par ēdienu un dažādām uzkodām, siltu apģērbu, kabatas lukturīšiem un labu noskaņojumu.Sākumpunkta satikšanās vieta bija stāvlaukums netālu no Gulbju ezera, kur mūs jau sagaidīja skolotāji ar draudzīgu atmosfēru. Tā kā orientēšanās pasākums notika septembra beigās, bija vakars un iestājusies krēsla, laiciņš vairāk nelutināja ar saulītes klātbūtni, bet mums bija iespēja sasildīties pie ugunskura ar tikko pagatavotu, karstu zāļu tējiņu.

Pirmā aktivitāte bija ūdenskrātuves veidošanas pēc noteikta plāna katrai klasei noteiktā laika posmā - 20 minūtēs. Udenskrātuve bija jāizveido tā, lai visām trīs klasēm būtu viens satekpunkts. Tās veidošanai mēs varējām izmantot līmlentu, žurnālus, kuri iepriekš bija skolotāju sagatavoti, kā arī uz vietas pieejamos dabas resursus kā, piemēram, koku zarus, baļķus, akmentiņus un citas dabas veltes, lai varētu izveidot noteiktos objektus pēc plāna kā, piemēram, ūdenskritumus, krāces, upē sakritušus kokus un tml. Šī aktivitāte bija jāveic pa klasēm - kopistiski. Sākotnējais laiks bija 20 minūtes, taču vēlāk to nācās pagarināt, jo ūdenskrātuves veidošanas process nebija nemaz tik viegls.

Pēc šīs aktivitātes sekoja lielākā vakara odziņa- orientēšanās mežā. Pirms došanās uz meža startu, sadalījāmies komandās, komandā bija vismaz pieci cilvēki. Uz mežu ar mums devās  skolotājs Pēteris Ozols un skolotāja Gita Ziemele -Trubača, taču pie ugunskura vietas un mantām palika skolotāja Ineta Žeiere, lai atgriežoties no orientēšanās kādam nebūtu nepatīkams pārsteigums mantu izgaišanas dēļ. Sākumpunktā skolotājs Pēteris Ozols sagaidīja katru grupu ar izveidotu  karti -noteiktajā meža posmā. Kartē bija redzami 4 punkti , katrā no punktiem pie koka bija piestiprināta zaļa atstarojoša veste, lai punktus varēu labi saskatīt arī no lielāka attāluma ar kabatas lukturīšu palīdzību. Katrā no punktiem bija savas krāsas flomāsters, taču, lai šos punktus atrastu , mums bija jāvadās pēc noteiktajām koordinātām, kuras starta līnijā nosauca P.Ozols. Mežā devāmies komanda aiz komandas ar divu minūšu intervālu , lai visiem nebūtu jāiet vienā milzīgā grupā. Orientēšanās ilgums bija divas stundas, apmaldīties mežā praktiski nebija iespējams, jo mežam no visām pusēm ir ceļš.

Vakara noslēgumā draudzīgi sēdējām pie ugunskura, cepām desiņas, atpūtāmies, pārrunājām orientēšanās gaitu un baudījām kopīgo vakaru!

Informāciju sagatavoja Zane Rebeka Pīlapa.

atpakaļ
Jautājumi, komentāri par rakstu