11.A2 klases ekskursija pa Jūrmalu un Raiņa un Aspazijas vietām

2018. gada 1. februārī 20 skolēni no 11.A2 klases devās uz Jūrmalu kopā ar latviešu valodas skolotāju Rutu Veidemani un savu klases audzinātāju Ievu Vaivodi. Ekskursijas mērķis bija apskatīt visas Jūrmalā atrodamās Raiņa un Aspazijas vietas.

Vispirms devāmies, uz Aspazijas māju – muzeju Dubultos. Apskatījām fotogrāfam Andrim Sīmanim veltīto skaisto fotoizstādi, restaurētās Aspazijas istabas, ņaudošo kaķu un arī pašas dzejnieces hologrammas, tikām arī pie Aspazijas klavieru spēlēšanas, kuras viņa iegādājās par daļu no Tēvzemes balvas naudas summas. Tālāk mēs devāmies uz Dubultu mākslas telpu – tā ir izstāžu zāle Dubultu dzelzceļa stacijā. Tur mums bija iespēja redzēt Māra Čačkas izstādi "Noteiktie un nenoteiktie dialogi".

Pēc tam braucām uz Majoriem. Tur mēs apskatījām skulptūru "Krauklītis", kas atrodas Horna dārzā – tajā redzami gan abi dzejnieki, gan arī Raiņa lugas "Krauklītis" tēls krauklis. Tālāk devāmies uz mākslas galeriju "Inner light", kurā mums bija iespēja apskatīt gleznas no Vitālija Jermolajeva privātgalerijas. Tas bija gleznu teātris – fluorescentā glezniecība. Uz katru gleznu bija jāskatās vairākas minūtes, jo, mainoties gaismai, mainījās arī gleznu saturs. Katrs no mums atrada savu mīļāko gleznu, kā arī jau sāka pētīt cenrādi. Maniem klasesbiedriem likās amizanti, ka mākslas galerija atradās Omnibusa ielā.

Turpat Majoros apskatījām arī Jūrmalas muzeju – kūrorta vēsturi, modi, bērnu izklaides laika gaitā kūrortā, kā arī paspēlējāmies ar smiltīm, un, protams, iegājām arī Raiņa telpā, kur austiņās skanēja viens no viņa pazīstamākajiem dzejoļiem "Lauztās priedes".

Pēc šī muzeja apmeklējuma mēs devāmies pastaigā pa Jomas ielu. Tur atradām vēl vienu brīnumu – Jūrmalas globusu, kas ir arī Latvijas lielākais globuss – izveidots no tērauda plāksnēm, tāpēc to nemaz nebija tik viegli iegriezt.  Izrādās, ka to ir kalis basketbolists Jānis Krūmiņš. Redzējām arī mūsdienīgo Turaidas Rozes pieminekli – sieviete ar izcilu figūru, garām kājām, lielu platmali, somiņu, kā arī ar mobilo telefonu. Nobrīnījāmies, kā mūsu klases puiši varēja paiet garām tādai sievietei.

Tālāk devāmies caur Jūrmalas mežaparku uz 33,5m augsto skatu torni, kurā uzkāpa arī tie, kuriem bija bail no augstuma, jo skats tiešām ir to vērts.

Turpinājumā devāmies pastaigā gar jūru – pa ceļam paciemojāmies arī Raiņa un Aspazijas vasarnīcā, kur abi dzejnieki atpūtušies 1927.-1929. gada vasarās. Bijām noguruši, tāpēc nebija vairs daudz spēka klausīties gides teiktajā, kā arī bijām ļoti izsalkuši, bet beigās jau bija jauki, un uzzinājām arī ko jaunu. Tālāk pastaiga gar jūru turpinājās, līdz nonācām pie bruņurupuča, un, protams, kur tad nu bez bildes kopā ar bruņurupuci – tā ir svēta lieta un tradīcija. Kā teica skolotāja Veidemane: "Ja Tu esi bijis Jūrmalā, bet neesi nobildējies kopā ar bruņurupusi, var teikt, ka tu tur nemaz neesi bijis."

Pašās ekskursijas beigās apskatījām arī Raiņa priedes – iecienīto Raiņa darba un atpūtas vietu laikā no 1903. līdz 1905. gadam. Tērauda loksnēs bija iegravēti Raiņa dienasgrāmatu fragmenti, kuri savā ziņā bija diezgan asprātīgi. Sākumā gan nedaudz apmaldījāmies, kamēr atradām šo savdabīgo vides objektu, bet tas bija to vērts, jo kaut kas tāds tiešām vēl nebija redzēts.

Kopumā var teikt, ka mums izdevās piepildīt ekskursijas mērķi, kā arī gūt jaunas zināšanas gan par Raini, gan par Aspaziju. Ieguvām arī piepildījuma sajūtu, ka tiešām bija darīts kaut kas lietderīgs.

Mājup devāmies skaista saulrieta pavadībā. Paldies latviešu valodas skolotājai Rutai Veidemanei, ka izplānoja mums tik skaistu un reizē arī izglītojošu ekskursiju!