11. klašu piedzīvotais Igaunijā!

19. oktobra rīts. Vēl nav pat 7:00, bet pie Dobeles kultūras nama jau stāv trīsdesmit cilvēki un nepacietīgi gaida pienākam autobusu. Šodien plānota ekskursija uz Tartu, otru teritoriāli lielāko pilsētu Igaunijā. Klašu audzinātājas, Vija Elarte un Iveta Meija, 11.A1, 11.A2 un 11.K klašu skolēnus iepazīstina ar drošības noteikumiem un atgādina par plānoto maršrutu: Dobele – Tartu – Otepē – Viru – Munameģis – Dobele.

Nonākot uz "Ahhaa" centra sliekšņa, Tartu, skolēnus jau pārsteidza tā īpatnības. Divus metrus augsti krēsli, milzīga spoguļu siena un solu virsmas, kas klātas ar strupām adatiņām un izciļņiem. Ar centra telpu izkārtojumu un piedāvātajām iespējām iepazīstināja smaidīga gide, kura runāja latviešu valodā. Jau pēc mirkļa katrs skolēns devās brīvsolī un neizlaida nevienu pašu atrakciju. Spoguļu labirints, olu inkubators vai ritenis, kas pārvietojas balstoties uz troses, ir tikai neliela daļiņa no visām "Ahhaa" centra piedāvātajām iespējām.

Pēc tam autobuss devās uz nelielu apdzīvotu vietu netālu no Tartu. Leduslaikmeta muzejs, kas atrodas plaša ezera krastā, apbūra ar krāšņajām dabas interpretācijām. Tā vien šķiet, ka ikviens skolēns nofotografējās pie milzīgā mamuta, vai brīdinošās alu lauvas muzeja pirmajā stāvā, tāpat neviens neatteicās atgulties un vērot interaktīvās debesis otrajā stāvā.

Dienas noslēgumā ekskursanti izmantoja brīvo laiku, lai paši savām acīm vērotu Tartu skaisto vecpilsētu. Ēku skaistā arhitektūra, zelta rudens pielietie parki saviļņoja katru. Tik daudz pieminekļu vienuviet sen nebija redzēts. Un veikali, protams, veikali! Kas aizmirsts mājās, tas tika iegādāts uz vietas. Cenu un preču salīdzināšana ar Latvijā piedāvātajām. Neviens neatteicās no suvenīru pirkšanas saviem ģimenes locekļiem. Tā vien šķiet ka dodoties uz viesu namu, katrā somā atradās vismaz viena "Kalev" firmas šokolādes tāfelīte.

Pārlaiduši zvaigžņotu nakti klases izvēlētajā viesu namā, agri no rīta devāmies uz Otepē, nelielu pilsētiņu, kas ir pazīstamākais ziemas sporta centrs Baltijā un Igaunijas ziemas galvaspilsēta. Apmeklējām tā saukto Otepes "enerģijas stabu". Pastāv ticējums, ka pieskaroties tam, cilvēks saņem milzīgu enerģijas lādiņu un labu veselību. Pabraukuši pāris kilometrus tālāk, aplūkojām arī slaveno Tehvandi slēpošanas tramplīnu. Tā skatu platforma ir unikāls Ziemeļvalstu tūrisma un sporta objekts - no 34 m augstās platformas iespējams vērot tramplīnlēcēju treniņus un sacensības. Pie tam apskatāmo objektu sarakstā tika iekļauta arī Otepē baznīca, kur 1884. gada 4. jūnijā tika iesvētīts pašreizējais zili-melni-baltais Igaunijas Republikas karogs.

Kas gan ir ceļojums uz Igauniju bez Munameģa? Protams, iegriezāmies arī slavenajā kalnā, uzkāpām tornī un vērojām brīnišķīgo ainavu, kas pavērās mūsu acīm. Meži, kas klāti ar bieziem miglas vāliem, dzestrs vējš, kas sparīgi pūta. Un skaidra lieta, ka skaitījām katru pakāpienu, kas gadījās pa ceļam.

Mājupceļā nekautrējāmies iegriezties arī mūsu pašu Raunā. Slavenās pilsdrupas pietaupījām nākošajai ekskursijai, bet Staburagam gan nebraucām garām. Neliels, kluss, un ļoti skaists. Tajā dienā, Latvijā, spoži spīdēja saule, debesis bija gaiši zilas, ļoti skaista rudens diena, atbilstoša dabas vērošanai. Dzeltenās koku lapas klāja zemi un čaukstēja zem kājām. Patīkami, ka nebijām vienīgie tūristi, stāvlaukumā bija vairāk kā piecas mašīnas.

Ceļš cauri Vidzemei uz Zemgali pagāja mierīgi. Lai gan skolotājas piekodināja, ka šajā ekskursijā drīkst tikai smaidīt un dziedāt, tāpat gadījās acis pievērt, līdz ar to arī iemigt. Saule turpināja spīdēt līdz pat vakaram un jau 19:00 nonācām Dobelē, mājās. Vienpadsmito klašu skolēni ik vienam iesaka šādu ekskursijas maršrutu. Nesaspringts un patīkams, tas ļauj iepazīt dabu, zinātni un pašam sevi.

Anete Ozoliņa, 11.A2