Anjas trīs mēneši Latvijā

Trīs mēneši Latvijā

Bija grūti pašai atrast skolu, kurā varētu mācīties un ģimeni, pie kā dzīvot. Mana krievu valodas skolotāja Šveicē un skolotāja J.Raņķe iepazinās Maskavā pasaules krievu valodas olimpiādes laikā, un man radās iespēja izveidot kontaktu ar skolotāju Latvijā. Pateicoties skolotājai Raņķei, varēju realizēt savu projektu un mācīties krievu valodu Latvijā.

Trīs mēnešus dzīvoju Dobelē krieviski runājošā ģimenē un mācījos Dobeles Valsts ģimnāzijā. Šajā laikā es piedzīvoju vairāk nekā biju iedomājusies. Kopā ar savu viesu ģimeni daudz ceļoju, viņi man parādīja Latvijas skaistākās vietas. Skolā bija iespēja iesaistīties svešvalodu nedēļas pasākumos, svešvalodu stundās stāstīju par savu skolu un Šveici krievu, angļu un vācu valodās. Esmu iepazinusies ar Latvijas ievērojamākām vietām, bija iespēja iepazīt nelielu Lietuvas daļu un mazliet arī Igauniju.

Mani saviļņoja Tērvetes dabas parka brīnišķīgā daba, fascinēja Rundāles pils parka apstādījumi, Jelgavas Lauksaimniecības universitātes ēka un Eiropas platākais ūdenskritums Kuldīgā.

Interesanti bija vērot izstādes "Baltic Beauty"un "Riga.com". Vēl nekad nebiju redzējusi tik vienreizēju bibliotēku kā Latvijas Nacionālā bibliotēka Rīgā.

Šo trīs mēnešu laikā izbaudīju arī latviešu virtuvi. Man bija iespēja apmeklēt šokolādes fabriku "Pure" un nobaudīt latviešu šokolādi, kā arī latviešu maltīti Rīgā kompleksā "Lido".

Protams, neizpalika arī izglītojošā pieredze, kas bija galvenais manas ierašanās iemesls. Katru dienu apmeklēju Dobeles Valsts ģimnāziju. Pamatā mūsu skolas neatšķiras, izņemot to, ka manā skolā ir cita vērtēšanas sistēma un vairāk skolēnu. Ātri iedzīvojos šajā skolā un jutos labi, cik vien skolā labi var justies. Apmeklēju skolotājas J.Raņķes vadītās krievu valodas stundas dažādās klasēs. Lasot tekstus, pildot uzdevumus un skatoties filmu fragmentus, uzzināju mācību stundās daudz jauna, mans vārdu krājums ir papildinājies un ir uzlabojušās krievu valodas zināšanas.

Vislielāko paldies vēlos pateikt savai ļoti ieinteresētajai, draudzīgajai, dzīvespriecīgajai krievu valodā runājošajai ģimenei, kurā es varēju dzīvot un ar mani sazinājās tikai krievu valodā.

Esmu pateicīga cilvēkiem, kuri man palīdzēja noorganizēt un realizēt šo uzturēšanos Latvijā. Paldies Skolotājai Jeļenai Raņķei, Dobeles Valsts ģimnāzijas direktorei Inesei Didžei un sirsnīgs paldies ģimenei, kas mani uzņēma, kur jutos kā savās mājās.

Atskatoties uz šiem trīs mēnešiem Latvijā, es nenožēloju, ka uzsāku šo projektu.Esmu iepazinusi daudz sirsnīgu, mīļu un labsirdīgu cilvēku, pavadīju brīnišķīgu laiku zemē, par kuru pirms tam biju maz dzirdējusi. Man nepietrūks Latvijas ceļu, kas galvenokārt ir ļoti sliktā stāvoklī, bet man ļoti pietrūks Latvijas "Lāču" maizes. Šveicē līdz šim neesmu ēdusi tik garšīgu maizi.

Tā kā nāku no blīvi apdzīvotas zemes, kur trīs trešdaļas no platības klāj kalni, tad šī līdzenā, maz apbūvētā zeme ar mežiem (galvenokārt rudens krāšņumā) bija bauda acīm. Mums Šveicē ir daudz skaistu ezeru, taču nav jūras un brauciens uz Jūrmalu pie Baltijas jūras man bija neaizmirstams piedzīvojums.

Uzturēšanās laikā Latvijā daudz uzzināju par Latvijas vēsturi un tās iedzīvotājiem. Latvijas daudzveidīgā kultūra, tradīcijas un vēsture mani neatstāja vienaldzīgu. Varu teikt, ka šis mazais zemes stūrītis Eiropas  ziemeļos man palicis dzīļi sirdī.

Informāciju sagatavojusi Anja Stettler