Dzejas dienās skan Hildas Vīkas vārsmas
Mākslas un dzejas dienu ietvaros 11. septembrī Dobelē, Skolas ielā 9, topošajā kultūrtelpā HILDA Dobeles Mākslas skolas pagalmā norisinājās pasākums, kurā novadnieces, mākslinieces Hildas Vīkas dzejas lasījumus dzejnieces Ineses Zanderes vadībā sniedza Dobeles Valsts ģimnāzijas skolēni Ieva Vācere, Ilvija Buivide un Everts Birkmanis.
Stāsta Ieva Vācere:
-11. septembrī kopā ar klasesbiedriem Ilviju un Evertu piedalījāmies Hildai Vīkai veltītā pasākumā. Kādreizējā Ģenerāļa māja Dobelē nu ir guvusi jaunu nosaukumu HILDA. Šajā pasākumā piedalījās Dobeles mūzikas skolas audzēkņi, kā arī darbojās Dobeles Mākslas skolas organizētās darbnīciņas.
Mūsu uzdevums bija skaisti norunāt H. Vīkas dzeju, kā arī fragmentu no viņas darba “Dobeles karalis”. Dzejoļi bija no H. Vīkas nepublicētajiem krājumiem, kas mums bija pavisam nezināmi un jauni, taču, pārlasot tos vairākas reizes pirms uzstāšanās, bijām jau nedaudz iepazinušies ar dzejnieces rakstīšanas stilu. Dzejoļus izprast mums palīdzēja Inese Zandere. Bija ļoti jauka un sirsnīga sadarbība. Katram no mums “Hildas Vīkas plenērā” bija jānolasa trīs dzejoļi un neliels fragmentiņš no romāna “Dobeles karalis”. Daži dzejoļi bija nedaudz drūmi, citi - jauki un patīkami. Inese Zandere tos bija sakārtojusi tā, ka veidojās patīkams kontrasts starp drūmo un priecīgo. Man bija jālasa dzejoļi “Viss atgriežas”, “Dzidrais mežs” un “Ai, vasara”. “Viss atgriežas” bija ar drūmāku noskaņu, taču pārējie abi bija saulaini! Visvairāk man patika “Ai, vasara”, jo tas ļāva vēl nedaudz pakavēties atmiņās par vasaru. Pirms runāšanas gan man, gan maniem kolēģiem bija neliels uztraukums, taču uzmundrināja publikas atsaucība un vērtējums. Pamanīju, ka katru dzejoli publika uzmanīgi klausījās un, protams, beigās arī sirsnīgi aplaudēja.
Kristīnes Pakules foto un foto no Dobeles Novadpētniecības muzeja resursiem
atpakaļ
Jautājumi, komentāri par rakstu