Kārļa Bardeļa kārtējais piedzīvojums tiks reģistrēts Ginesa rekordu grāmatā

Kārļa Bardeļa komforta zona - piedzīvojums

16. oktobrī projekta “Skolas soma” ietvaros Dobeles Valsts ģimnāzijas vecāko klašu skolēniem bija unikāla iespēja uzklausīt un izjautāt ceļotāju Kārli Bardeli, kurš saistošā stāstījumā atklāja ne tikai savu piedzīvojumu spilgtās lappuses, bet arī vairākus vadmotīvus, kas nosaka viņa ikdienas gaitas un  prioritātes, kopumā veidojot savu dzīves filozofiju.

Viena no devīzēm, kas ievada Kārļa Bardeļa sagatavoto prezentāciju par līdz šim piedzīvoto pasaules apceļošanā, ir: “Nekādu atrunu, seko savam sapnim”. Viesis sarunā ar jauniešiem atcerējās savu skolas laiku, bērnības fotogrāfijās atklājot, ka bijis nebūt ne tas apzinīgākais skolēns, taču gana aktīvs dažādu pasākumu organizētājs. Jau bērnībā Kārlis ar māsu ir iesaistīti ģimenes ceļojumos, lai, kā teikusi mamma, vēlāk viņi ceļotu, nevis sēdētu bāros. Vēlāk Kārlis tiešām kāpis kalnos, un tas viņu aizvedis piedzīvojumu pasaulē, kas tagad ir viņa dzīve. Jauniešiem viņš sacīja:

- Jūsu vecumā man jau bija domas, ko es vēlāk darīšu, ko studēšu, kur strādāšu. Sauklis “Nekādu atrunu, seko savam sapnim” izsaka to, kā es skatos uz izaicinājumiem. Ja jums no šīs prezentācijas paliks atmiņā kaut šis viens teikums, viss būs kārtībā. Tālāk mans ceļš uz piedzīvojumiem virzījās dabiski: pēc viena projekta sekoja nākamais. Es pārbraucu pāri Eiropai uz skrituļslidām. Tas nenotiek vienā dienā. Protams, es trenējos, vācu atbalstu, jo mani vecāki nav miljonāri. Pēc tam bija projekts, kurā ar riteņiem braucām no Rīgas uz ziemas olimpiskajām spēlēm Sočos. Vienlaikus tas bija labdarības projekts, kurā vācām atbalstu bērnu slimnīcas onkoloģijas nodaļai. Atbraucot no Soču olimpiādes, viens pazīstams cilvēks jautāja: nu, uz nākamo olimpiādi arī brauksi? Izrādījās, ka nākamās olimpiskās spēles ir Rio, Brazīlijā. Teicu – jā. Nolēmu, ka turp varētu aizairēt ar laivu. Bet tas izvērtās pilnīgi citādāk, jo airēt sākām Namībijā, domājot, ka brauciens ilgs 100 dienas. Mērķis bija paspēt uz olimpiādi. Realitātē tās bija nevis 100, bet 142 dienas, nepiestājot nekur. Olimpiādi mēs nokavējām par mēnesi. Viss bija pret – pretvējš, pretstraumes.  Bet mēs visu laiku meklējām veidus, kā ar to tikt galā. Jūs par to varat aizdomāties un paši izvēlēties, kāds cilvēks esat: vai tāds, kurš atradīs problēmu jebkuram risinājumam, vai tāds, kurš atradīs risinājumu jebkurai problēmai. Mans nākamais piedzīvojums bija vēlme turpināt ceļu apkārt pasaulei, jo jau iepriekš bija doma, ka varētu ar plostu vai burām, vai airējot, vai ar riteni apbraukt apkārt pasaulei, izmantojot tikai savu muskuļu spēku.

Sekojis ceļojums ar riteņiem, izjūtot neziņu par sagaidāmajiem sadzīves apstākļiem, piedzīvojot dažādas riskantas situācijas. Taču, kā atzīst Kārlis, vide, kurā viņš jūtas vislabāk, ir piedzīvojums.

– Man patīk atrast šo vidi. Pirmais piedzīvojums uz skrituļslidām bija 60 dienas, tad arvien vairāk, vairāk. Pēdējais piedzīvojums bija divu ar pusi gadu garumā. Tāpēc es nesaprotu aicinājumu “Izej no savas komforta zonas.” Gluži pretēji: atrodi savu komforta zonu, kurā jūties vislabāk, un dzīvo tajā! Un paplašiniet šo zonu, esiet tajā pēc iespējas ilgāk. Lūk, tā ir vērtība! Mana komforta zona ir brīdis, kas mani piepilda. Tad mana dvēsele dzied. Man tas ir piedzīvojums. Neticu, ka komforta zona ir tad, ja sēž pie televizora un ēd čipšus.

Ceļotājs saistoši stāstīja jauniešiem par savu pēdējo piedzīvojumu, airu laivā 715 dienās šķērsojot Kluso okeānu no Dienvidamerikas uz Āziju un kopumā pieveicot 26673 km. Prezentācijas attēlos un video saglabāti spilgti iespaidi no airētāja ikdienas, tikšanās ar delfīniem, ziņkārīgiem kuģiem un viesmīlīgiem un labsirdīgiem salu iemītniekiem, gleznaini dabas skati un dzīvnieku pasaules kadri. Kārlis aprēķinājis, ka, saskaitot līdzšinējo ceļojumu garumu kopā,  pašlaik izdevies veikt aptuveni 65 procentus no zemeslodes ekvatora garuma, un nešaubīgi apgalvo:

- Jā, braukšu tālāk. Jo – nekādu atrunu, seko savam sapnim. Un jums katram pašam ir savs okeāns, kuru gribat pārairēt.

Sagatavoja Sarmīte Rone

atpakaļ
Jautājumi, komentāri par rakstu