MMS un MFS – mazās skolas matemātikā un fizikā

Nu jau noslēgušajā mācību gadā piektdienu pēcpusdienas daži Dobeles Valsts ģimnāzijas skolēni veltīja mācībām arī pēc stundām. Vieni šo laiku izmantoja, lai mācītos fiziku, citi – matemātiku. Lai gan šo centīgo skolēnu nebija ļoti daudz, laiks tika izmantots lietderīgi. Mazo matemātikas skolu veidoju tā, lai 7. un 8. klašu skolēniem parādītu un iemācītu mazliet citus uzdevumus un paņēmienus, kā klasēs māca. Tas nepieciešams vairāk olimpiāžu uzdevumiem un vienkārši loģiskajai domāšanai. Ilgi nedomājot, nonācu pie secinājuma, ka dažādu teorēmu un matemātisko paņēmienu stāstīšana varētu nelikties saistoša, tāpēc nolēmu lielāku uzmanību pievērst dažādiem uzdevumiem, kuru laikā atrisināšanai nepieciešamos paņēmienus varētu arī pastāstīt. Ļoti veiksmīgi atradu Profesora Cipariņa Klubu (hipersaite: nms.lu.lv/pck/). Tas ir tāds konkurss, kas paredzēts pamatskolas (5.-9. klasēm) skolēniem, kur katru mēnesi ir 10 jauni dažādas grūtības matemātikas uzdevumi. Svarīgs faktors gatavojoties olimpiādei ir risināt "svaigus" uzdevumus, jo tie ir veidoti pēc līdzīga principa kā olimpiādē. Otrs ļoti nozīmīgs faktors ir dažāda grūtības pakāpe uzdevumos. Tas ir svarīgi, jo ir nepieciešams, lai katrs var izrēķināt vismaz kādu uzdevumu, taču nevar arī pašus atjautīgākos nenodrošināt ar viņiem pietiekami grūtiem uzdevumiem. Šādos pulciņos, kurus apmeklē cilvēki no dažādām klašu grupām, tas ir ļoti svarīgi, lai neviens nezaudētu interesi. Arī centīgākie ir jāpaslavē un jādod papildus uzdevumi. Šajā situācijā tas ir piedalīties pašā konkursā. Kopīgiem spēkiem izrisinātie uzdevumi var tikt sūtīti konkursam. Parasti visi uzdevumi netika izrisināti, tāpēc bija iespēja arī mājās kādu risināt. Apmēram mēnesi pēc uzdevumu risināšanas bija pieejami arī atrisinājumi no autoru puses, līdz ar to uzcītīgākie varēja apskatīt, vai risinājumi sakrīt, kā arī apskatīt risinājumus tiem uzdevumiem, kuri kopīgi netika izrisināti. Savukārt Mazā fizikas skola saistīja 9. klašu skolēnus. Šī pulciņa ietvaros stāstīju mazliet no teorijas, risinājām uzdevumus, kā arī veicām dažus eksperimentus. Darbu organizēju pēc līdzīga principa kā skolā un augstskolā fizikas mācīšanai, proti, ievērojot noteiktu dalījumu pa tēmām, un to secību. Uzskatu, ka šādi mācīt fiziku ir racionāli, jo fizika ir ļoti plaša un katra tēma aptver dažādas fizikas nozares – mehāniku, termodinamiku, elektrību. Mazliet parunājām par vielu uzbūvi. No uzdevumiem risinājām iepriekšējo gadu 9. klases fizikas olimpiādes otrās (novadu) kārtas uzdevumus. Mana izvēle ir saistīta ar to, ka visi viņi vēlējās iegūt augstus rezultātus 2012./2013. gada olimpiādē. Lai viņiem šo procesu mazliet atvieglotu un viņus mazliet izklaidētu, kas notur vēlmi mācīties mazliet augstāk, izmantoju dažas aplikācijas, kas saistās ar fiziku, piemēram, aplikācija, kas rāda kā mainās skrituļslidotāja ātrums, paātrinājums un enerģija, viņam braukājot pa rampu. Bija arī divi eksperimenti – viens ripinot bumbiņu pa reni, otrs mērot spuldzītes pretestību atkarībā no pieliktā sprieguma. Ar šiem eksperimentiem viņi mazliet vairāk pierada strādāt patstāvīgi un ar dažādām ierīcēm. Svarīgi bija izdarīt secinājumus no iegūtajiem mērījumiem. Uzskatu, ka šādas mazās skolas palīdz interesentiem apgūt kādu no viņiem interesējošiem priekšmetiem mazliet vairāk un iespējams no nedaudz cita skatu punkta. Tas palīdz viņiem iegūt labākus rezultātus mācībās un olimpiādēs, kā arī lietderīgi nodarbina brīvajā laikā. Skolotājs Jēkabs Narvaišs.