Pirmie iespaidi Vācijā

Šogad mācos Dobeles sadraudzības pilsētas Šmelnes ģimnāzijā. Atveru jaunās skolas durvis. Visapkārt daudz jaunu cilvēku. Satieku gaitenī savu klases audzinātāju - pasniedzu viņai rožu pušķi. Viņa ļoti izbrīnīta, nezina, kur likt puķes, pārsteiga, ka tās tiešām domātas viņai. Neviens skolēns te nenāk ar ziediem uz skolu. Tradicionālo skolas zvanu nomaina vācu tautas laipnā un mīļā izturēšanās. Mani apsēdina pirmajā solā. Aizmugurē klasesbiedri sačukstas. Iepazīstinu ar sevi. Te 3.septembris, kaut arī pēc vasaras brīvlaika pirmā skolas diena, ir parasta. Svētku diena šodien izpaliek, jo jau pirmajā dienā rakstām diktātu. Mēs sākam nopietni mācīties. Klasē esam 22 skolēni, bez manis un Līgas Dolotovas te mācās arī viesskolnieks no Kazahstānas. Dienas ir noslogotas ar 7 mācību stundām dienā. Te apgūstu pat Latvijā neierastus priekšmetus kā astronomija. Šajā priekšmetā mācāmies par saules sistēmu, izpētot visas lietas un izzinot faktus. Ir savdabīgākas mākslas nodarbības. Mūzikas stundās mācāmies Renesanses dejas, mākslā veidojam dažādus darbus dažādās tehnoloģijās. Tā kā dzīvoju 15 kilometru  attālumā no pilsētas, mācos sevi disciplinēt ar to, lai paspētu uz autobusu. Pēc stundām dziedāšu skolas korī, apmeklēšu tradicionālās spēles – Skatspiel un peldēšanas pulciņus un, ja laiks atļaus, mūzikas skolu. Savukārt Līga savu ceļu uz skolu mēro ar velosipēdu un grib iesaistīties fotogrāfēšanas nodarbībās.

Pulkstenis tikšķ un dienas rit savu gaitu. Esmu sapratis, ka te nekas nenotiek ātri, bet gan lēni, nekur nesteidzoties, visu pārdomājot un apsverot. Apsēžos solos, kuros nekad neesmu sēdējis. Sajūtas neaprakstāmas! Stundas rit citādāk nekā Lavijā. Te valda brīvs ģērbšanās un uzskatu kopums. Neierasti, ka starpbrīžos visa klase atver savas kārbiņas, kuras ir pilnas ar maizītēm un augļiem un sāk tās saturu ēst. Neierasti? Te tā ir ikdiena. Bērniem ļoti patīk diskutēt un aktīvi iesaistīties stundas darbā. Problēmas ar disciplīnu? Kas, lūdzu, tas ir? Dzīve šeit rit ļoti harminiski. Atbrauc Dobeles delegācija, atvedot Latvijas sajūtas. Cik tas ir patīkami! Man šeit ļoti patīk! Ieguvumi ir nesaskaitāmi - valoda, jauni draugi, redzētas skaistas vietas... Aizbraucot prom no ikdienas, Tu spēj paraudzīties no malas, kas Tev ir piederējis. Varbūt viss nav nemaz tik slikti? Varbūt mēs ikdienā par maz novērtējam apkārtējās lietas? Ir labi izzināt citu tautu kultūru, sadzīvi, bet, tomēr Tu apzinies, ka Latvijai ir liels spēks! Koša un bagāta ir vācu tauta. Ar bagātīgu vēsturi, skaistām pilsētām. Cilvēki ļoti atsaucīgi un vēlas daudz, ko uzzināt par mani, valsti. Atbildības pilns laiks, jo Tu ne tikai pārstāvi sevi, bet arī savu zemi - Latviju! Tu vari būt lepns, ka dzīvo Latvijā, Dobelē! Tikai tagad es apzinos cik daudz mums pieder! Dzīves dotās iespējas ir jāizmanto! Mīli un novērtē to, kas tev ir apkārt, jo rīt jau tas viss var zust vai mainīties. Ar siltiem sveicieniem no Vācijas - Reinis Vējiņš.

Reinis Vējiņš un Līga Dolotova Šmelnē

Reinis un Līga kopā ar Dobeles novada Domes delegāciju Šmelnē un Šmelnes pilsētas birģermeistari Lorences kundzi