Saldus novada izglītības iestāžu vadītāji izzināja ģimnāzijas pieredzi

14. februārī Dobeles Valsts ģimnāzijā bija ieradušies Saldus novada izglītības iestāžu vadītāji, lai iepazītos ar mūsu pedagogu pieredzi izglītības kvalitātes nodrošināšanā un izzinātu kolēģu domas par projekta "Kompetenču pieeja mācību saturā" īstenošanu.

– Par rezultātiem centralizētajos eksāmenos mēs varam justies droši. Tie ir atbilstoši mūsu audzēkņu spējām, skolotāji ir darījuši visu, lai rezultāti būtu labi, lai mūsu skolēni būtu konkurētspējīgi. Vislabākais apliecinājums tam ir, piemēram, Rīgas Tehniskajā universitātē uzklausītais atzinums: ja jaunais students nāk no Dobeles Valsts ģimnāzijas, tad viņam ar matemātiku viss ir kārtībā, - iepazīstinot ar Dobeles novada dabaszinību skolotāju metodiskās apvienības vadītāju, matemātikas skolotāju Aivu Ritumu, sacīja ģimnāzijas direktore Inese Didže.

Aiva Rituma pastāstīja viesiem par  skolas dabaszinību komisijas darba galvenajiem akcentiem. Viens no tādiem: savulaik pamatskolas klasēs atsevišķos mācību priekšmetos ieviests sadalījums pēc skolēnu zināšanu līmeņa, kas ļauj pārskatāmi sekot skolēnu rezultātiem un to dinamikai. Atzinums – tas palīdz, gatavojoties olimpiādēm, kā arī sekojot līdzi audzēkņu noslogojumam. Skolotāja uzsvēra arī  dabaszinību jomā jau ilgus gadus populāro mazo skolu nozīmi. Ģimnāzijas mazā Matemātikas skola un mazā Ķīmijas skola dod iespēju šajās zinātnēs ieinteresētajiem skolēniem darboties vēl papildus. Šo iespēju ne tikai Dobeles, bet arī Auces un Tērvetes novada skolēniem finansiāli atbalsta pašvaldība. Šīs skolas vada augstāko izglītības iestāžu mācībspēki. Bioloģijā labus panākumus nodrošina ģimnāzijas finansētā bioloģijas pulciņa darbība skolotājas Gitas Heisteres vadībā.

Skolotāja iepazīstināja ar savām pedagoģiskā darba metodēm mācību stundas organizēšanā, lai ieinteresētu audzēkņus sava priekšmeta apguvei, tostarp - mājasdarbu, grupu darbu, pētniecisko darbu vērtēšanu, zināšanu pārbaudījumiem, testiem, audzēkņu darbošanos ar atbilžu pulti, gatavošanos eksāmeniem. Aiva Rituma bilda, ka tālāk sacītais visdrīzāk nesaskanēs ar kompetenču pieejas metodēm, tomēr viņas ieskatā ir svarīgi skolēnam ne tikai ļaut visu izdomāt, bet arī likt viņam iegaumēt papildus būtisku informāciju, kas palīdzēs eksāmenos. Tāpēc pavasarī katrs skolēns saņem zināšanu krājuma lapu ar informāciju, kas ir jāzina papildus eksāmena formulu lapai. – Bet es nevienam neko neuzspiežu. Kā mēs ar jauniešiem vienojamies, tā arī notiek, - sacīja Aiva Rituma. – Nekas nav jāiekaļ, viss ir jāsaprot. Bet reizēm ir noderīgas arī tādas metodes. Es respektēju skolēnu motivāciju. Tā ir viņu izvēle. Kuri grib mācīties, tos arī motivēju. Un, protams, arī es mainos līdz ar saviem skolēniem.

Par jauno kompetenču pieeju skolotāja bilda: -  Man nevajag no augšas šīs kompetences. Es intuitīvi jūtu, kā man ir jāstrādā, un tā jau daru. Man šķiet, ka jaunās metodes ir domātas slinkajiem. Gudrie, talantīgie un centīgie skolēni ir gatavi mācīties ar jebkurām metodēm, lai virzītos tālāk.

Kompetenču pieejas projekta kontekstā kolēģi bija vienisprātis, ka skolotāji praktiski tā jau strādā, bet šobrīd ir būtiski pasniegt savu priekšmetu ar pārbaudītām metodēm, lai nodrošinātu labus rezultātus tuvākajos centralizētajos eksāmenos.

Direktore Inese Didže uzsvēra, ka nozīmīga loma mācību procesa dažādošanā ir arī ģimnāzijas ciešajai sadarbībai ar zinātniski pētnieciskajām iestādēm, augstskolām, vairākiem vietējiem un valsts mēroga uzņēmumiem.

Direktores vietniece audzināšanas jomā Kristīne Pakule bija sagatavojusi izsmeļošu prezentāciju par ģimnāzijas audzēkņu aktivitātēm, kas apliecina skolas kā unikālas vietas vispārcilvēcisko vērtību nodrošināšanā lomu. Skolotāja dalījās atziņās, kas iegūtas, piedaloties pērn Latvijas Universitātē notikušajā Latviskuma konferencē. Viena no tādām: skola ir vieta, kur jauno cilvēku kā tīrradni slīpē visās iespējamās šķautnēs – radošumā, talantos, patriotisma, ētikas, sadarbības izpratnē, komunikācijas un citās prasmēs, tostarp – iegūto zināšanu izmantošanā praktiskās jomās. Ģimnāzijā šo misiju veic visdažādākie pasākumi, aktivitātes un nodarbes, kur jaunais cilvēks var iesaistīties ārpus mācību darba. Kristīne Pakule uzsvēra: - Šim procesam ir nozīme tad, ja tas ir jēgpilns. Mēs, skolotāji, neko nevaram skolēniem uzspiest, tikai piedāvāt. Bet personības audzināšanai jānorit tā, lai audzināšanas darbs būtu vērsts uz atbildības, centības, drosmes, godīguma, gudrības, tolerances, līdzcietības, mērķtiecības, mājas izjūtas visplašākajā izpratnē veidošanu jaunajā cilvēkā. Mēs to cenšamies darīt.

Ar viesiem tikās arī projekta "Kompetenču pieeja mācību saturā" eksperte Elita Freija.

- Darbojos ar projekta domāšanas un radošuma caurviju, tiekos ar skolotājiem no pilotskolām. Pieredze ir ļoti dažāda, esmu sapratusi, ka skolas, tāpat kā cilvēki, ir ar ļoti dažādu raksturu, - gan gaišas un atvērtas, gan diezgan "indīgas". Pašlaik esmu sagatavojusi semināru ciklu mūsu skolām, kuras nav projekta pilotskolas. Ja mēdz teikt, ka izglītībā ir nepārtrauktas reformas, mans uzskats ir, ka citādi nemaz nevar – mums ir jāmainās. Ne jau tāpēc, ka mēs būtu slikti, bet gan tāpēc, ka mēs varam būt vēl labāki. Arī es esmu izvērtējusi dažādus viedokļus un ziņas, daudzus par un pret. Un esmu sapratusi, ka, manuprāt, tā ir ļoti laba lieta. Mums, skolotājiem, ir jāmainās tāpēc, ka sabiedrība no mums ļoti daudz prasa. Tā grib, lai skolotāji būtu zinoši un spētu savas zināšanas prasmīgi nodot skolēniem, nodot tā, lai skolēns būtu ieinteresēts tās iegūt. Savukārt mūsu šodienas skolēns ir digitālās pasaules iedzīvotājs. Tie, kuri dzimuši pēc 1984. gada, domā pavisam citādāk. Savukārt pēc 2000. gada dzimušie jau vairs nesaprot arī tos. Tā kā mēs esam ļoti kompleksas problēmas priekšā, jo klasē sēž ļoti interesanti, daudzveidīgi, prasīgi skolēni. Un ir apkārtējā dzīves realitāte ar straujajām digitālajām tehnoloģijām. Mūsu lietpratības rādītāji pasaules kontekstā nebūt nav augstākie. Tāpēc mums ir izvirzīts mērķis – ieviest kompetenču pieeju, kuras rezultātā indivīds spēj kompleksi lietot zināšanas, prasmes, paust uzskatus, risinot problēmas mainīgās reālās dzīves situācijās. Patiesībā tas viss ir ļoti vienkārši, ja to saprot vienkārši. Mums ir jārada prasmīgs skolēns, kurš savas zināšanas spēj pielietot. Mūsu skolēni strādās no mums ļoti atšķirīgā pasaulē, un viņiem būs jāmāk pielāgoties. Tie, kuri šobrīd domā, ka izglītību nevajadzēs, jo darbu varēs atrast tāpat, maldās, jo nākotnē pamazām izzudīs mazkvalificētās profesijas. Tāpēc mēs nevaram jauniešus mācīt tāpat vien. Ir izveidota 21. gadsimta prasmju ietvarprogramma, kurā definēts, kādiem mūsu absolventiem ir jābūt. Mācību procesā ir veidojamas un attīstāmas kritiskā domāšana, problēmu risināšana, radošums un inovācija, komunikācija un sadarbība, digitālo prasmju jēgpilna izmantošana, dzīves prasmes. Mums ir jāprot to iemācīt.

Elita Freija uzsvēra arī skolotāju ieguvumus projektā: - Manuprāt, šis apsolījums ir patiešām labs, ir līdzekļi mācību materiālu nodrošinājumam, būs arī diezgan daudz atvēlēts bērniem ar mācīšanās traucējumiem. Tas ir cerīgi, ka skolotāji netiks atstāti bez atbalsta un tiks atļauts arī pašiem profesionāli izpausties, lai panāktu sasniedzamo rezultātu. Kompetenču pieejas būtība ir dot ikvienam skolēnam pilnīgi vienlīdzīgas iespējas iegūt izglītību.

Viesi un mājnieki diskutēja par šiem un citiem kompetenču izglītības projekta aspektiem un vienojās, ka sarunu turpinās Saldus novada Druvas vidusskolā, kur 7. martā pieredzes apmaiņā ieradīsies Dobeles novada skolu direktori.

Noslēgumā Saldus novada Izglītības pārvaldes vadītāja Saulcerīte Levica teica  paldies ģimnāzijas direktorei un skolotājām par saturīgos tikšanos: - Jums ir fantastiski skolotāji, kuri deg par savu darbu. Ja mēs tādi būsim vairāk, tad ar kompetencēm un izglītības satura pārmaiņām viss būs kārtībā.

Inese Didže vēl bilda, ka svarīga visos šajos aspektos ir analīze: lai tiek iegūti ticami dati un tie tiek izvērtēti. – Ja pietiks laika un apņēmības izvērtēt, kas mums izdevies, kas nē, tad kompetenču izglītība būs visnotaļ vienkārša. Jo mēs jau daudz ko šajā jomā darām. Ir vien jāanalizē, ko tas mums dod, ko mēs varam darīt, lai panāktu vēl labāku rezultātu. Tas ir darāms gan pedagogiem, gan kopā ar vecākiem, uzņēmējiem.

Sagatavoja informātikas laborante Sarmīte Šmite

Autores foto

Par savām darba metodēm runā matemātikas skolotāja Aiva Rituma.

Audzināšanas darba jomas prezentē Kristīne Pakule.

Diskusiju par kompetenču pieeju izglītībā rosina Elita Freija un Inese Didže.

Kolēģi no Saldus novada izglītības iestādēm ir ieinteresēti mūsu ģimnāzijas pieredzē.