Talka Tērvetes dabas parkā

Talka Tērvetes dabas parkā

4. decembrī 9.A un 10.B klases skolēni ar audzinātājām Rudīti Briedi un Elitu Freiju Tērvetes dabas parkā centās atšifrēt rakstnieces A.Brigaderes maģisko kodu – Dievs, Daba, Darbs. Sākām ar Darbu. Kad pirmās divas stundas bija pavadītas, mācoties skolas solā, tad grāmatas tika nomainītas pret Sprīdītim tik raksturīgo "labo gribu" un "lielo apņemšanos" paveikt vērtīgu darbu: vākt un dedzināt kritušos un nozāģētos kokus un zarus. Dobeles Valsts ģimnāzijas audzēkņu sakoptā teritorija ir tikai viens no posmiem topošajam velomaršrutam Tērvetē. Strādāts tika čakli. To atzina gan paši strādātāji, gan parka darbinieki. Gandarījums par paveikto – liels, jo, kā rakstījusi A.Brigadere, "darbs ar spēku pielej dzīslas. Ar prieku pielej sirdi. Ar veiksmi locekļus. Ar gudrību prātu. Jo viņš (darbs) jau ir gudrāks par gudru. Tikai pats sevi padarīt nevar. Viņš ir kā apburts. Atburt sevi nevar. Tas jādara cilvēkam". 4. decembris bija veiksmīga darba gudrības stunda. Cerams, ka tika sajusta un izjusta arī Dabas un Dieva klātesamība, gan braucot cauri parkam jautrajā Pasaku bānītī, gan šķērsojot balti apsnigušo Gulbju tiltu pār Tērvetes upi vai veroties no Rakstnieces krasta uz ielejā dusošo ezeru un saules iekrāsotajām pēcpusdienas debesīm. Silva: Tērvetes dabas parkā man patika jautrā un priecīgā atmosfēra. Tā valdīja visur. Laiks bija labs, tāpēc pat ar slapjajiem cimdiem nest zarus bija interesanti. Arī desiņu cepšana man patika. Atis: Darbs nebija tik slikts, kā domāju. Dažu brīdi es slinkoju, bet, manuprāt, es izdarīju daudz, varbūt vairāk nekā citi. Raimonds: Strādāt bija viegli. Desiņas arī bija garšīgas. Mums bija pat dzīvā mūzika – skanīgais Jāņa un meiteņu dziedājums. Bija forši būt visai klasei kopā brīvā dabā. Varēja iepazīt 10. klases skolēnus. Gints: Bija labi. Laiks pagāja ātri. Patika, ka cepām desiņas. Kintija: Strādājot mežā, guvu daudz pozitīvu emociju. Bija prieks palīdzēt Tērvetes dabas parkam! Armands: Man ļoti patika strādāt mežā, jo varēja arī atpūsties un papriecāties svaigā gaisā. Pēteris: Desiņas bija garšīgas. Patika arī lasīt zarus sniegā. Kristiāna: Lai gan sākumā man tiešām negribējās braukt strādāt uz Tērveti, beigās viss izvērtās interesanti. Kad kārtīgi pastrādājām, tad arī varējām atpūsties, cepot desiņas. Armands: Tērvetes koki stingri ieauguši zemē, grūti nogāzt... Bet no zariem tika veidoti lieli ugunskuri, kur sildīties. Agate: Klases jautrā un darbīgā noskaņa mudināja mūs labi strādāt un laicīgi nokļūt mājās. Emīls: Strādāt nebija grūti, bet bija mazliet auksti, jo slapjo cimdu dēļ sala pirksti. Jānis: Mums neiedeva tēju:< Bet citādi jau bija forši un jautri. Svaigs gaiss rullē! Deniss: Talka mežā man ļoti patika.

Dabas skaistums rada bijīgu un cieņpilnu attieksmi. Var mēģināt atšifrēt Dieva klātesamības kodu.

Esot dabas "viducī", esot vienam no dabas. Mūsu darba "lauks" – nocirstās lazdas un mazās liepiņas.

Darba un darbošanās prieks.

Godam pelnīta atpūta.