Vecākiem - par emocionālo labsajūtu attālinātajā mācību procesā

12.05.2020

Labdien, cienījamie audzēkņu vecāki!

Tā kā ārkārtējā situācija un attālinātās mācības joprojām turpinās, mēs visi ikdienā turpinām piedzīvot dažādus izaicinājumus un izjust visdažādākās emocijas, kas kritiskos notikumos ir pilnīgi normāli. Arī skolas rīkoto aptauju mērķis ir labāk izprast, kā jums un jūsu bērniem klājas attālināto mācību procesā gan emocionāli, gan saistībā ar dažādām praktiskām lietām. Ar aptauju palīdzību jūs, vecāki, varat paust gan pozitīvo, gan negatīvo, ko attālināto mācību procesā piedzīvojat. Savukārt pedagogi, zinot šo informāciju, var labāk saprast, kas norit veiksmīgi, kas būtu jāpamaina. Savstarpējai komunikācijai šajā laikā ir īpaši liela nozīme, jo mēs visi atrodamies jaunā situācijā, kurā bieži vien neviens vēl nezina “pareizāko” atbildi vai rīcības scenāriju. Līdz ar to veselīgie un dzīvotspējīgie risinājumi darba procesā jāmeklē visiem kopā – vecākiem, pedagogiem un skolēniem. Piemēram, daudzi no jums aptaujas atbildēs min, ka bērniem ir pārāk daudz uzdoto mācību darbu, kas samazina motivāciju mācīties, jo nevar visu paspēt. Vairāki vecāki norāda, ka darbu nodošanas laikiem un termiņiem vajadzētu būt elastīgākiem. Tas ir īpaši aktuāli tajās ģimenēs, kur vienlaikus jāmācās vairākiem bērniem. Šie ir jautājumi, kuri var tikt risināti, vienīgi sarunājoties, jo pedagogi bieži vien nevar pat iedomāties, ar kādām situācijām sastopas daudzas jūsu ģimenes. Tādēļ ir lieliski, ka anketās jūs rakstāt par aktuālajām problēmām. Kā liecina aptaujas rezultāti, viena no problēmām ir arī tā, ka savam bērnam nevarat sniegt atbalstu mācībās darba noslodzes dēļ. Protams, darba specifikas ir dažādas, bet, ņemot vērā īpašo situāciju, iespējams, sarunā ar vadību jūs varētu panākt kompromisus, kas dotu iespēju sabalansēt gan veicamo darbu, gan ieplānot laiku bērna vajadzībām. Šādos gadījumos būtu nozīmīgi situāciju pārrunāt individuāli ar attiecīgo pedagogu, lai vienotos par risinājumiem, kas iespēju robežās būtu atbalstoši un uz pozitīvu rezultātu vērsti.

Šajā laikā mēs uzzinām arī daudz jauna gan par sevi, gan saviem bērniem. Kādas prasmes negaidīti atklājas, kādas esošās lieti noder, savukārt kādu nav vispār vai tās ir nepietiekamas, lai iekļautos esošajos apstākļos. Piemēram, daži no jums, kā liecina aptaujas atbildes, ir patīkami pārsteigti par to, ka bērns ļoti labi pats tiek galā ar uzdoto kādā konkrētā priekšmetā, kas iepriekš nebija novērots. Savukārt ir arī tāda pieredze, ka pusaudzis nav pietiekami patstāvīgs, lai tiktu galā ar skolas uzdevumiem, ja tie jāveic vienam pašam. Protams, sākumā tas var radīt grūtības gan jums, vecāki, gan jūsu bērnam, bet jaunietim šobrīd ir lieliska iespēja mācīties būt patstāvīgākam, saskarties ar savas rīcības sekām un kļūt atbildīgākam pašam par sevi, līdz ar to – pieaugt. Tas nenozīmē, ka mums jaunietis viens pats ir jāpamet likteņa varā, lai dara, kā prot. Nē, vispirms būtu jāatrod laiks sarunai arī ar saviem bērniem, lai mums būtu priekšstats par viņu izjūtām un pārdomām. Ja komunikācija līdz šim nav izdevusies, mums ir iespēja meklēt veidus, kā to veicināt. Nereti tas vislabāk izdodas, uzsākot sarunu par to, kas interesē pašu bērnu. Ar izprotošu, atklātu sarunu, kurā nododam vēstījumu savam bērnam, ka esam viņa atbalsta personas, mēs varam uzlabot sava bērna emocionālo stāvokli, kas ir nozīmīgi pašreizējā situācijā kopumā un, protams, mācību procesā. Jūs arī aptaujā minat, ka bērnam mācības padodas labi tad, kad viņš emocionāli jūtas labi. Līdz ar to mums ir svarīgi pamanīt un zināt, kas mūsu bērniem rada emocionālo labsajūtu. Tajā pašā laikā mums kā vecākiem un mūsu bērnu galvenajām atbalsta personām ir jāparūpējas arī par savu emocionālo līdzsvaru.

Kaut arī mūsu uzmanības centrā ir ar attālināto mācīšanos saistītie jautājumi, šis process ir cieši saistīts ar visām pārējām norisēm mūsu dzīvē – gan globālajām, gan vietējām, un to jūs paši noteikti ļoti labi izjūtat. Tādēļ man šķiet nozīmīgi mazliet vairāk pievērsties tam, kādi iekšējie procesi cilvēkos risinās kritiskās situācijās (Mitchel, 1983), un tāds ir arī šis pandēmijas laiks. Mūsu dzīvēs notiek lielākas vai mazākas izmaiņas, mēs varam sajust draudus savai labsajūtai un mērķiem, varam piedzīvot zaudējuma sajūtu, jo daudz ko no bijušā esam zaudējuši dažādās nozīmēs. Tāpat kā tuvinieka zaudējuma gadījumā, arī tagad piedzīvoto zaudējumu situācijā, mēs izejam cauri vairākām sērošanas stadijām: šoks un noliegums; dusmas; kaulēšanās un sevis vainošana; depresija un nomāktība; samierināšanās (Elizabete Kiblere-Rosa (Elisabeth Kübler-Ross)). Šīs fāzes ir dažādu pārmaiņu modeļu pamatā, kuri beidzamajā laikā, runājot par esošo situāciju, tiek bieži demonstrēti un kuros atspoguļots, kādu ceļu cilvēks iziet no kaut kā beigām uz jauna sākumu. Protams, ka šāds modelis pats par sevi neuzlabos jūsu pašsajūtu un neatrisinās jūsu problēmas, tomēr tas var palīdzēt saskatīt, kur katrs šobrīd atrodamies un uz kurieni vajadzētu tiekties, cenšoties neiestrēgt kādā no kritiskajiem posmiem, lai saglabātu savu fizisko un garīgo veselību.  Ieskatam pārpublicēju vienu no tiem. Pievienotajā attēlā - Pārmaiņu līkne (Avots: https://ccgedgars.com/2016/09/22/parmainu-likne/)
Tā kā katram no mums ir sava iepriekšējā dzīves pieredze, katrs atrodamies kādā citā dzīves punktā, tādēļ arī katram atšķirsies laiks, kāds tiek pavadīts katrā no posmiem. Tomēr savstarpēja pretimnākoša komunikācija un cieņa gan pret sevi, gan apkārtējiem noteikti varētu veicināt veiksmīgāku šo pārejas procesu mums visiem kopā. Es ticu, ka soli pa solītim, liekot lietā savu radošumu un darot to, ko spējam izdarīt, ietekmējot to, ko varam ietekmēt, mums izdosies pieņemt citādo situāciju un iedzīvināt jaunas prasmes un pārliecības gan izaicinošajā attālināto mācību procesā, gan citās dzīves jomās.

Kā jau minēju, kaut arī piedzīvojam vienu un to pašu notikumu, katram no jums situācija, izjūtas, apstākļi var būt pilnīgi atšķirīgi, tādēļ arī atbalsta sajūtai varētu būt vajadzīgs kas cits. Līdz ar to, ja nepieciešams, esat aicināti izmantot iespēju pieteikties Dobeles Jaunatnes iniciatīvu un veselības centra (DJIVC) psihologu un citu speciālistu individuālajām konsultācijām, kas šobrīd notiek attālināti.

Vairāk informācijas šeit: http://djivc.lv/lv/open-news:488425 

Sirdsspēku, radošumu, izturību un veselību vēlot,

DJIVC psiholoģe Linda Pētersone

atpakaļ