Beātei Cehanovičai – medaļa Valsts olimpiādē bioloģijā

Janvārī Rīgā norisinājās valsts olimpiāde bioloģijā, kurā trīs dienas savu erudīciju un prasmes apliecināja arī Dobeles Valsts ģimnāzijas 9. klases skolnieces, bioloģijas skolotājas Gitas Heisteres audzēknes Beāte Cehanoviča un Klinta Mozule. Ļoti veiksmīga šī olimpiāde izrādījās Beātei, kura no olimpiādes atgriezās ar medaļu par iegūto trešo vietu.

Beātei Cehanovičai šī nav pirmā godalgotā vieta valsts mērogā: savulaik iegūta pirmā vieta atklātajā ķīmijas olimpiādē. – Bet tik plašā trīs dienu olimpiādē, kur bija gan teorētiskā daļa, gan jāveic dažādi laboratorijas darbi, piedalījos pirmo reizi, un medaļa arī man piešķirta tikai šajā, - pastāstīja Beāte.

Skolotāja Gita Heistere bilda, ka ģimnāzijas audzēkņi ir regulāri valsts olimpiāžu dalībnieki un arī iepriekš gūti atzīstami sasniegumi. – Katru gadu ir kāds uzaicinātais dalībnieks olimpiādē no mūsu klasēm. Valsts olimpiādē parasti piedalās aptuveni trīsdesmit, četrdesmit skolēnu no visas Latvijas, un allaž starp viņiem ir arī mūsu audzēkņi. Novadu olimpiādē piedalās vairāk par tūkstoti, un tikai paši labākie tiek tālāk. Novada olimpiāde notiek tiešsaistē, un pēc tam skolēni var analīzes tabulās redzēt, kādi ir viņu rezultāti. Man ir prieks, ka gandrīz visi  dalībnieki no mūsu ģimnāzijas, kuru šogad bija tuvu divdesmit,  ieguva arī laureātu vietas novadā. Sāpīgi, ka "aiz svītras" ar pavisam niecīgu punktu starpību palika skolēni, kuri patiesībā ir pelnījuši startēt augstāk. Katra olimpiāde ir ļoti laba pieredze, kas mūsu audzēkņiem ir nepieciešama.

Atbildot uz jautājumu, ko nozīmē sagatavoties tā, lai gūtu tik augstus sasniegumus, Beāte atzina, ka tas ir gan papildus darbs kopā ar skolotāju bioloģijas pulciņā, gan mājās – ar skolotājas ieteiktajiem mācību materiāliem.

-          Novada olimpiādei mēs sākam gatavoties jau septembra beigās, oktobra sākumā, - vēl pastāstīja Gita Heistere. – Novembrī bija olimpiāde, janvārī jau bija jābrauc uz Rīgu. Uzdevumi gan teorijā, gan praktiskajos darbos tiešām bija visnotaļ sarežģīti, turklāt tie bija identiski 9. un 10. klases skolēniem, vienalga, kurā klasē audzēknis mācās. Tātad Beātes prasmes ir atzīstamas jau par 10. klases līmenim atbilstošām. Olimpiādes būtība šolaik ir ļoti mainījusies. Pirmsākumos tā bija konkrētu bioloģijas lietu zināšana. Tagad tā norit zinātniskā līmenī, prasot no skolēniem daudzpusīgas prasmes un zināšanas. Un ar mācību priekšmeta programmas apguvi vien ir par maz. Tas ir liels papildus, padziļināts darbs, jo bioloģijas zinātne ir ļoti plaša. Skolēnam, lai gūtu panākumus bioloģijas olimpiādē, jābūt erudītam matemātikā, ķīmijā, fizikā. Un jaunietim jābūt domājošam. Prieks, ka mums ir tādi audzēkņi.

Vaicāta, kāpēc papildus zināšanu apguvei izvēlēta tieši bioloģija, Beāte sacīja – viņai tā patīk, jo interesē dabā notiekošie procesi. Beāti saista arī ķīmija, matemātika, tāpēc viņa piedalās arī šajās olimpiādēs.

– Šajā mācību gadā es sapratu, ka tas varētu saistīties arī ar maniem nākotnes plāniem. Neesmu vēl īsti izlēmusi, bet viena no izvēlēm varētu būt saistīta ar bioloģiju. Tāpēc arī Ēnu dienā apmeklēju Dobeles Dārzkopības institūtu.

Sarunas noslēgumā skolotāja Gita Heistere ar gandarījumu apstiprināja – ģimnāzijā bioloģija ir cieņā. To apliecina arī vairāku audzēkņu ieinteresētā un pastāvīgā iesaistīšanās viņas vadītajā bioloģijas pulciņā, kas, gatavojoties olimpiādēm, darbojas četras dienas nedēļā.– Es skolēniem neuzspiežu papildus apgūt bioloģiju. Bet viņi labprāt nāk uz pulciņu un gatavojas olimpiādēm. Bez sagatavošanās mēs uz olimpiādi neejam. Tas ir nopietns iepriekšējs darbs.

Skolotāja vēl bilda, ka šogad kārtot valsts eksāmenu bioloģijā izvēlējušies desmit abiturientu.

Sagatavoja informātikas laborante Sarmīte Šmite

Autores foto