Comenius "S.T.E.P" projekta grupa dodas uz Ungāriju

Saistībā ar Comenius  "S.T.E.P"  projektu, kas rosina pievērst uzmanību dabā notiekošajiem procesiem, kā arī saglabāt un aizsargāt vidi, kurā dzīvojam,  šā gada 17. aprīlī DVĢ skolotāji  – Elita Freija, Ineta Žeiere, Gita Heistere, Pēteris Ozols- un skolnieces-  Alise Štāle, Kristīne Petrute – devās uz Ungāriju.

17. aprīlī mēs ielidojām Budapeštā un uzreiz devāmies apskatīt Ungārijas galvaspilsētas burvību, taču bija jau diezgan vēls, tāpēc redzējām tikai daļu. Nākamajā rītā cēlāmies diezgan agri un steidzāmies uz "Hof on Hof off" autobusu. Mēs piestājām pie dažādiem apskates objektiem un izpētījām tos. Laika apstākļi bija mums ļoti labvēlīgi.

Svētdienas pusdienlaikā satikām lietuviešus, spāņus un turkus un devāmies ceļā uz Gyulu, kas arī bija mūsu ceļojuma mērķis. Kad mēs atbraucām, mani ar apskāvieniem sagaidīja ģimene, pie kuras es paliku ceļojuma atlikušo laiku, un jau tad es sapratu, ka ungāri ir ļoti viesmīlīgi.

Pirmdienas rītā devāmies uz Gyulas skolu, kur katras valsts delegācija prezentēja savu valsti, pilsētu un skolu. Vēlāk mēs devāmies apskatīt pili, stādījām ziedus, vērojām sagatavotos priekšnesumus.

Otrdien mēs bijām Gyulas domē un akvaparkā. Kopumā visas dienas garumā skolēni varēja iepazīties ar citu tautu pārstāvjiem un aprunāties par valstu kultūru un iespaidiem par Ungāriju.

Trešdiena bija diena, kad  devāmies iepazīt Ungārijas vēsturi uz Opusztaszeru un Szegedu. Vislabāko iespaidu par Ungāriju uz mani atstāja Opusztaszers, jo tā patiešām ir brīnumaina vieta, kur šķiet, ka atgriezies senajos laikos.

Ceturtdien mums bija daudz laika, lai apskatītu Gyulu un iegādātos dažādus suvenīrus. Vēlāk visu valstu grupas devās apskatīt vēl vienu Gyulas pili, kur mēs ietērpāmies karaļu un karalieņu tērpos un gida pavadībā izpētījām pili. Vakarā bija atvadu pasākums, kur mācījāmies ungāru tautas dejas un šaut ar loku. Bija grūti atvadīties, jo nedēļas laikā bijām diezgan satuvinājušies ar visiem. Visemocionālākās bija atvadas no Annas ģimenes, jo visas nedēļas garumā viņi par mani rūpējās, un es tiešām jutos kā mājās.

Visa ceļojuma laikā es sapratu, ka ungāri ir viesmīlīgi un ļoti laipni, gluži tāpat kā lietuvieši, poļi, rumāņi, spāņi, turki un, protams, latvieši. Skaidri zinu,  ja man būs iespēja, noteikti iesaistīšos šāda veida projektos, jo tas palīdz pilnveidot angļu valodas zināšanas, iepazīt cilvēkus un saprasties ar cittautiešiem.

Informāciju sagatavoja Alise Štāle (8A klase)

P.S. Un paldies Alises mammai un SIA "Dobeles sveces", kuri mums mīļi dāvāja sveces, kuras mēs savukārt dāvājām mūsu draugiem no dažādajām valstīm.